KĀRŠU APRĒĶINI – PĀRTIKA
Dažu pārtikas kategorijas kāršu aprēķinu izskaidrojumi.
Šajā kategorijā ietilpst SEG emisijas no:
– lauksaimniecības kultūru un dzīvnieku audzēšanas, piem., traktoru radītās oglekļa dioksīda un atgremotājdzīvnieku radītās metāna emisijas;
– saimniecībā lietoto materiālu, piem., mēslojuma, pesticīdu, elektrības un fosilā kurināmā, ražošanas;
– lopbarības ražošanas;
– pārtikas produktu apstrādē (piem., pienotavās un miltu ražotnēs) lietotās enerģijas;
– mēslojuma, fosilā kurināmā un lopbarības transportēšanas;
– importētu pārtikas produktu pārvadāšanas un pārtikas transportēšanas uz veikaliem.
Nav iekļautas SEG emisijas no:
– pārtikas produktu iepakojuma ražošanas. Tās parasti ir mazas salīdzinājumā ar produktu ražošanas emisijām;
– pārtikas vešanas no veikala pie patērētāja. Šīs emisijas nav niecīgas, tomēr parasti tiek ieskaitītas transporta, nevis uztura jomā;
– mājsaimniecībā gatavojot patērētās enerģijas. Tās nav niecīgas, bet parasti tiek iekļautas mājokļu, nevis uztura jomā;
– infrastruktūras (piem., ceļu transportēšanai), lauksaimniecības mašinērijas un ēku ražošanas un būvniecības izmaksas.
BIEŽI UZDOTIE JAUTĀJUMI
No liellopiem iegūtiem produktiem (liellopa gaļa, piens, siers, sviests utt.) ir liela ietekme uz klimatu trīs iemeslu dēļ.
1. Liellopi (atšķirībā no cūkām un vistām) ir atgremotāji, kas izdala metānu. Viena tipiska atgremotāju (govju, aitu, ūdensbifeļu) īpašība ir spēja sagremot zāli. Tas notiek kuņģī ar īpašu mikroorganismu palīdzību, kas noārda zāles celulozi. Tā rodas metāns, kas izdalās, dzīvniekam elpojot. Gandrīz pusi piena produktu SEG emisiju rada metāns.
2. Govis vairojas lēnāk nekā cūkas un vistas. Govs parasti gadā dzemdē tikai vienu teļu, salīdzinot cūka – 20 līdz 30 sivēnu, bet vista gadā izdēj vairākus simtus olu.
3. Govis lopbarību izmanto neefektīvāk nekā citas dzīvnieku sugas. Tas nozīmē, ka vajag salīdzinoši vairāk lopbarības, lai iegūtu noteiktu gaļas vai piena daudzumu.
Mēs pēc iespējas precīzāk aplēsām transporta veidu (smagais auto, kuģis, vilciens, lidmašīna) un ceļu, lai tas atbilstu realitātei. Piemēram, pieņēmām, ka banānus ved ar kuģi no Dienvidamerikas, bet visu pienu iegūst uz vietas.
Pārtikas pārvadāšana, protams, saistās ar zināmu ietekmi uz klimatu, bet, kamēr vien tā netiek pārvesta ar aviotransportu, tā parasti ir maza daļa no kopējās produktu ietekmes. Kopumā tas, ko ēdam, ir daudz svarīgāk par ražošanas vietu.