SILTUMNĪCAS EFEKTS
Parakstot Parīzes vienošanos, pasaules valstis ir piekritušas ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C. To mērķis ir nepārsniegt 1,5 grādus salīdzinājumā ar pirmsindustrializācijas līmeni. Pasaules vidējā temperatūra jau ir pacēlusies par 1,2 °C. Tā galvenais cēlonis ir dažādu siltumnīcefekta gāžu (SEG) daudzuma palielināšanās atmosfērā dažādu cilvēka izraisītu procesu ietekmē. SEG uz laiku aiztur daļu Saules siltuma, kas citādi aizplūstu kosmosā. Šo parādību sauc par siltumnīcas efektu. Tas ir dabisks process, kas uz Zemes rada dzīvībai piemērotus apstākļus. Taču SEG emisijas nu ir sasniegušas tik augstu līmeni, ka siltumnīcas efekts pastiprinās un izraisa klimata pārmaiņas.
SILTUMNĪCEFEKTA GĀZES
Globālo sasilšanu izraisa vairākas siltumnīcefekta gāzes (SEG). Spēlē “Klimats sauc!” mēs pievēršamies svarīgākajām: oglekļa dioksīdam (CO2), metānam (CH4) un slāpekļa oksīdam (N2O).
OGLEKĻA DIOKSĪDS galvenokārt rodas, sadedzinot fosilo kurināmo (ogles, naftu un dabasgāzi), kā arī no lauksaimniecībā izmantoto kūdrāju emisijām. Kūdra ir augsne ar augstu organisko vielu saturu, un tajā ir ogleklis. Kad augsne, piemēram, arot, tiek uzirdināta, organiskās vielas sadalās un atmosfērā nonāk oglekļa dioksīds.
METĀNS lielākoties rodas atgremotājdzīvnieku (tādu kā govis un aitas) gremošanas sistēmā un mēslos, kas atrodami kūtīs un vircas krātuvēs. Metānu ražojošajiem mikroorganismiem šāda vide, kurā nav skābekļa, ir ļoti piemērota.
SLĀPEKĻA OKSĪDS visvairāk rodas minerālmēslu ražošanā, lauksaimniecībā izmantotos kūdrājos un lauku un ganību mēslošanā ar dabisko un minerālmēslojumu. Šajā procesā izšķirošā loma ir augsnes mikroorganismiem. Daļa no tiem barojas, noārdot mēslojumā atrodamos slāpekļa savienojumus, kas bagāti ar uzturvielām, un šādi rodas slāpekļa oksīds.
Dažādas SEG globālo sasilšanu ietekmē atšķirīgi, jo atšķiras to spēja absorbēt Saules radiāciju un uzturēšanās ilgums atmosfērā. Lai salīdzinātu un apkopotu dažādas siltumnīcefekta gāzes, tās bieži pārvērš oglekļa dioksīda ekvivalentā (CO2e), sareizinot ar globālās sasilšanas potenciālu (GSP).
Pastāv dažādas metodes, kā aprēķināt dažādu SEG emisiju kopējo ietekmi uz klimatu. Spēlē “Klimats sauc!” mēs izmantojam GSP 100 metodi, aprēķinot ietekmi uz klimatu simt gadu laikā. Visas emisijas tiek izteiktas CO2e kg (pat ja atmosfērā nonāk tikai oglekļa dioksīds). Runājot par “ietekmi uz klimatu”, mēs ar to domājam kopējās CO2e kg emisijas.
GSP 100 metodē simt gadu laikā kilogramam metāna ir 27 reizes lielāka ietekme uz klimatu nekā vienam kg oglekļa dioksīda, bet vienam kg slāpekļa oksīda 273 reizes lielāka ietekme nekā 1 kg oglekļa oksīda. Tas nozīmē, ka 1 kg metāna ir līdzvērtīgs 27 kg CO2e un 1 kg slāpekļa oksīda ir vienāds ar 273 kg CO2e.