LIDOJUMS
Rīga - Bangkoka
SEKOJIET MŪSU APRĒĶINIEM
Klikšķiniet uz virsraksta, lai redzētu visus aprēķina posmus
Divvirzienu lidojums no Rīgas uz Bangkoku ar pārsēšanos Helsinkos, tātad kopā ir četri lidojumi (divi īsi un divi gari). Tā kā enerģijas patēriņš uz sēdvietu un kilometru ir atkarīgs no lidojuma distances un augstā lidojuma klimata ietekme attiecas tikai uz garo lidojumu, īso un garo lidojumu ietekmi aprēķinājām atsevišķi. Paceļoties un nosēžoties ir lielāks enerģijas patēriņš, tāpēc īsākos lidojumos ir lielāks energopatēriņš uz sēdvietu un kilometru.
– Lidojuma attālums no Rīgas uz Helsinkiem vienā virzienā: 400 km
– Energopatēriņš īsos lidojumos: 1,82 MJ uz sēdvietu un kilometru
– Vidējais aizņemto vietu skaits īsos lidojumos: 71 % (lidojumos pa ES, izmantoti ifeu dati, 2016)
– Aviācijas degvielas (petrolejas) sadegšanas emisijas: 88 g CO2e uz MJ
Energopatēriņu uz vienu vietu aprēķina, reizinot lidojuma attālumu ar enerģijas patēriņu uz vienu vietu un kilometru. Aprēķins rāda, ka enerģijas patēriņš uz vienu vietu ir 1456 MJ sivos īsajos lidojumos (400 km × 2 × 1,82 MJ uz vietu un km).
Enerģijas patēriņu uz pasažieri aprēķina, dalot energopatēriņu uz vienu vietu ar vidējo noslogotību, proti, to, cik pilna ir lidmašīna. Noslogotība 71 % norāda, ka vidēji uz vienu vietu ir 0,71 pasažieris. Aprēķins rāda, ka enerģijas patēriņš ir 2050 MJ uz pasažieri abos īsajos lidojumos (1456 MJ / 0,71).
Siltumnīcefekta gāzu emisijas no aviācijas degvielas sadegšanas aprēķina, reizinot kopējo energopatēriņu uz pasažieri ar aviācijas degvielas sadegšanas emisiju koeficientu. To sauc par tiešo ietekmi uz klimatu. Aprēķins rāda, ka abi īsie lidojumi (starp Rīgu un Helsinkiem) izraisa tiešu ietekmi uz klimata 180 kg CO2e apmērā (2050 MJ × 88 g CO2e uz MJ).
Abu garo lidojumu tiešā ietekme uz klimatu aprēķināta tādā pašā veidā, kā īso lidojumu ietekme uz klimatu, izmantojot šādus mainīgos:
– Lidojuma attālums starp Helsinkiem un Bangkoku vienā virzienā: 7912 km
– Garo lidojumu energopatēriņš: 0,89 MJ uz sēdvietu un kilometru (aplēsts, izmantojot ICCT, ifeu un SAS CO2 kalkulatora datus)
– Vidējais noslogojums garajos lidojumos: 80 % (izmantots vidējais noslogojums starptautiskajos lidojumos uz un no ES, ifeu statistika, 2016)
– Aviācijas degvielas (petrolejas) sadegšanas emisijas: 88 g CO2e uz MJ
– Emisiju lielā augstumā palielinātās ietekmes uz klimatu koeficients: 70 % (Lee et al., 2021)
Aprēķins (šeit nav dots) rāda, ka abi garie lidojumi (starp Helsinkiem un Bangkoku) izraisa tiešu ietekmi uz klimatu 1550 kg CO2e apmērā.
Kad emisijas rodas lielā augstumā, palielinās to ietekme uz klimatu. Klimata ietekmes pastiprināšanās apmērs ir atkarīgs no augstuma, kurā notiek emisijas, ko savukārt iespaido lidojuma garums (jo garāks lidojums, jo augstāk paceļas lidmašīna). Šajā gadījumā tiešā garo lidojumu ietekme uz klimatu palielinās par 70 %, bet īso lidojumu ietekme nepalielinās. LAi pieskaitītu garo lidojumu augstuma ietekmi, tiešo ietekmi reizina ar koeficientu 1,7. Rezultātā kopējā ietekme uz klimatu ir 2635 kg CO2e (1550 kg CO2e × 1,7).
Visbeidzot aprēķina kopējo ietekmi uz klimatu, saskaitot īso un garo lidojumu ietekmi. Tā ir 2815 kg CO2e (180 kg CO2e + 2635 kg CO2e), kas uz kārts noapaļota uz 2800 kg CO2e.